Rēzeknes Valsts ģimnāzija (1907.-1940.)

Rēzeknes Valsts ģimnāzija izaugusi no 1907. gada J. Kalniņa atvērtās tirdzniecības skolas, kas vēlāk Fr. Obšteina vadībā izvērtās par ievērojamu kultūras faktoru Latgales dzīvē. Lielinieku varas laikā šo skolu pārvērta par otrās pakāpes skolu. No tirzniecības skolas ģimnāzija ir mantojusi savu pirmo inventāru un bibliotēku.

1920. gada 1. martā mācību darbu sāk Rēzeknes Valsts ģimnāzija īrētās telpās. 1927. gada septembrī ģimnāzija pārceļas uz valdības uzcelto namu Atbrīvošanas alejā 71. Šinī namā atrodas arī skolotāju institūts, ar kuru ģimnāzijai ir kopīga aktu zāle un vingrošanas zāle, fizikas auditorija, dabaszinātņu kabinets, ķīmijas laborotorija, zīmēšanas, dziedāšanas un rokdarbu klases, kā arī koka un metāla apstrādāšanas darbnīcas. Ģimnāzijas telpas ir pietiekami ērtas.

Sava internāta ģimnāzijai nav, bet skolotāju institūta internātā uzņem arī ģimnāzijas audzēkņus. Mācības iekārtotas pēc reālģimnāzijas tipa ar neobligātu latīņu un krievu valodas apmācību. Skolēnu skaits patstāvīgi pieaug.

Mācību spēki ģimnāzijā bieži ir mainījušies un viņu skaits pēdējos gados, svārstījies no 15 līdz 19; vairums no tiem stundu skolotāji, kam pamata darba vieta citās skolās. No 1924. gada augusta ģimnāzijā kā skolotāji strādājuši: Ādamsons Antonija, Bērziņš - Kārkliņš Milda, Čamans Jāzeps, Dukka Antons, Filka Alberts, Inkušs Jānis, Janovičs Aleksandra, Kārkle Juris, Kochs Milda, Kramzus Nikolajs, Kundziņš Jānis, Pētersons Rūdolfs, Pormalis Andrejs, Rudzītis Jānis, Strūve Paulis, Svenne Sīmanis, Varslavāns Francisks un Viduljets Nikolajs, Aigars Austra, Akmans Staņislavs, Kārkliņš Vilhelmīne, Kurovickis Marta, Kviesis Jozefīna, Kviesis Kārlis, Lielmanis Olga, Miglinieks Jānis, Mīlgrāvis Krišjānis, Reiznieks Augusts, Ruštāns Marija, Skroderis Marta, Šedrēvics Aleksandrs, Znotiņš Eduards, Tučs Antoņina, Vītoloņš Roberts.

Ilgāku laiku ģimnāzijai un skolotāju institūtam bijis kopīgs directors - K. Dāvis. Par viņa palīgu 1927./28. mācību gadā un 1928./29. mācību gadā strādājis M. Krisons. Sākot ar 1929. gada 1. septembri par direktoru iecelts L. Cenne, kas šinī amatā paliek līdz tā paša gada 1. novembrim, jo aizbrauc uz Parīzi studiju nolūkos. Pēc viņa direktora pienākumus pilda skolotājs K.Mīlgrāvis. No 1930. gada K. Mīlgrāvis tiek iecelts par Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktoru un savu amatu pilda līdz pat 1934. mācību gadam.

No 1930./32. mācību gada ģimnāzijas telpas atrodas Daugavpils ielā 25. Savukārt no 1932./34. mācību gada ģimnāzija atgriežas atpakaļ Atbrīvošanas alejas 71 telpās. 1934. gadā par ģimnāzijas direktoru kļūst J. Saujiņš, bet tā paša gada 1. decembrī par ģimnāzijas direktoru kļūst St. Jaundzems. Viņš vienlaicīgi vada Rēzeknes Valsts komercskolu, līdz ar to Rēzeknes Valsts ģimnāzijai un komercskolai ir kopīgas telpas Dārzu ielā 62, un šīs skolas St. Jaudzems vada līdz 1940. gada jūlijam.

Rēzeknes ģimnāzija darbu atsāka 1998.gada 1.jūlijā.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 40.panta ceturto daļu, Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumu Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji" 4.punktu un Izglītības un zinātnes ministra ieteikumu piešķirt ar 2004.gada 1.septembri Valsts ģimnāzijas statusu Rēzeknes ģimnāzijai.